Iznācis literatūras mēnešraksta "Karogs" šī gada janvāra un februāra apvienotais numurs, taču izdevēji norāda, ka par turpmākajiem numuriem joprojām nekas nav zināms. Kā ziņots iepriekš, žurnāla izdošanu apdraudēja izdošanai nepieciešamā finansējuma liegšana.

Žurnāla ievadā Arvja Kolmaņa intervija ar Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru Edgaru Vērpi. Savukārt Aivars Eipurs uzrakstījis ironisku skeču "Karogs un nakts", bet Pauls Bankovskis esejā "Burtiskais pieprasījums" raksta par literāro žurnālu likteni plašajā pasaulē.

"Tekstu" sadaļā Ingas Žoludes, Jura Zvirgzdiņa un Māra Bērziņa darbi, kas nolasīti pagājušā gada decembrī – "Prozas lasījumu" pasākumos. Publicēti arī Paula Bankovska un "Prozas lasījumu 2009" laureāta Gundara Ignata jaunākie stāsti, savukārt Guntars Godiņš atdzejojis igauņu dzejnieces Līvijas Vītolas darbus.

Martā apgāds "Karogs" izdos Vairas Vīķes-Freibergas eseju krājumu "Kultūra un latvietība", kurā apkopotas autores daudzus gadus krājušās pārdomas par to, vai vispār pastāv kādas specifiskas īpatnības, kas latviešus atšķir no citām tautām, un, ja pastāv, vai iespējams destilēt kaut ko līdzīgu "latviskuma kvintesencei". "Karoga" sadaļā "Raksti" lasāma nodaļa no topošās grāmatas – "Latviskā kultūra vēsturiskā skatījumā".

Latvijas krievu dzejnieks Sergejs Moreino esejā "Frāze un līdzsvars vai Paradīzes jaunās kartes" par atspēriena punktu izvēlējies Čaka daiļradi, ritinādams bezgalīgas asociāciju ķēdītes, domā par pasaules pārtapšanu vārdos, valodas attiecībām ar laiku, teksta tulkojamības iespējām. Dārta Dzenīte [..]

Iznācis literatūras mēnešraksta "Karogs" decembra numurs, kura ievadā Ieva Kolmane apcer "Karoga" situāciju gadu mijas priekšvakarā, un plašāk – literārās periodikas vietu nacionālas rakstniecības kopainā. "Tekstu" sadaļā lasāmi Aivara Neibarta dzejoļi, bet Arvis Kolmanis intervē vācu valodā rakstošo gruzīnu izcelsmes rakstnieku Levanu Beridzi, kurš piedalās šī gada "Prozas lasījumu" pasākumos.

Žurnālā publicēto Beridzes stāstu "Dienas varonis" latviskojis Valdis Bisenieks. No latviešu prozas "Karogā" šoreiz Pētera Pūrīša topošā romāna "Dr. Ausmoņa klīnika" fragments, Ievas Plūmes stāsti "Budisms +" un "Mērfija meklējumos" no cikla "Rēzus" un Andras Manfeldes atmiņu tēlojums "Zemnīcas bērni".

Jaunākos dzejoļus žurnāla lappusēs piedāvā Kārlis Vērdiņš, bet Leons Briedis savu sešdesmitgadi atzīmē ar dzejas kopu "Mijkrēšļa rokraksts". Vēl publicēti liepājnieces Sandras Vensko, jauno autoru Artūra Lūša un Justīnes Janpaules dzejoļi, arī Moldovā dzīvojošā rumāņu dzejnieka Leo Butnaru darbi Leona Brieža atdzejojumā.

"Karogā" atradīsiet arī Ainas Štrāles rakstu "Cenzora sarkanais zīmulis un Visvalža Lāma romāns "Nemierā dunošā pilsēta"", kurā sīki analizēts, kā cenzūra krietni apcirpusi Visvalža Lāma romānu (1957) un kāpēc no romāna pagaisuši ne tikai padomju represiju pieminējumi vai Brīvības pieminekļa apraksts, bet arī sociālismu slavinošas deklarācijas. Literatūrvēsturniece Eva Eglāja-Kristsone rakstā "Tikšanās pie cauruma dzelzs priekškarā" noslēdz stāstījumu par kultūras sakariem starp trimdu un Latviju padomju laikos, savukārt vēsturnieks [..]

Iznācis literatūras mēnešraksta "Korogs" novembra numurs. Šoreiz teju viss žurnāla numurs veltīts Beļģijai. "Karogs" piedāvā latviešu lasītājam beļģu mūsdienu īsprozas antoloģiju — franču valodā rakstošo autoru noveles. Katram no vienpadsmit publicētajiem autoriem piemīt savdabīgs literārais rokraksts, un viņu darbi raksturo šodienas beļģu noveles daudzveidību.

Žurnāla ievadesejā "Novele — arvien brīvāks žanrs" Mišels Lambērs norāda, ka "kopš deviņdesmito gadu sākuma franču valodā rakstītā novele piedzīvojusi kaut ko līdzīgu zelta laikmetam" un, uzsverot nenoliedzamu žanra atdzimšanu šodien, analizē noveles kā literatūras žanra īpatnības, attīstību un transformācijas. Viņš nāk klajā arī ar stāstu "Trešais pakāpiens", kurā kāds mākslinieks, pēc ilgiem gadiem mēģinādams dzīvot zem viena jumta ar savu māti, lūko atšifrēt mīklainus tālas pagātnes notikumus. Līdzīga koncentrācija uz laikā apslēptajām un savulaik neizprastajām norisēm jūtama stāstā "Dievs smejas".

Antoloģijas iniciatores, sastādītājas un tulkotājas Ineses Pētersones ievadvārdi veltīti beļģu literatūrai Latvijā.

Andrē-Marsela Adameka noveles no krājuma "Zilvīnā smeltas pasakas" balansē starp realitāti un fantastiku. "Zilais vīns" ir mazliet skumjš, mazliet uzjautrinoša līdzība par cilvēku nespēju saprasties, "Šķirsts" ironiskā manierē apspēlē leģendu par Noasa šķirstu, darbību pārceļot uz mūslaiku Beļģiju, bet "Oriānas dziesmas" ir mistiski ietonēta variācija par "Dziesmu dziesmas" tēmu. Žans-Batists Baronjans ir intrigas meistars. Novelēs "Rulete" un "Cilvēki autobusā" viņš apraksta it kā [..]